Kas ir pantomīma?

Pantomīma ir skatuviskais mākslas veids, kurā idejas un sižeti, darbojošos personu raksturi, darbības, jūtas, kā arī savstarpējās attiecības, tiek attēlotas ar plastisku līdzekļu palīdzību, t. i., ar kustību palīdzību, ķermeņa stāvokļa palīdzību, ar žestu un aktieru mīmikas palīdzību.

Vārds “pantomīma” sastāv no diviem grieķu vārdiem, kuru salikums veido vārdu – māksla, kura ir spējīga visu radīt, visu atdarināt. Pantomīma ir cēlusies Senajā Grieķijā, jau ilgus gadus pirms mūsu ēras. Grieķi uzskatīja, ka pantomīmas aktierim ir jābūt spējīgam ne tikai mainīt savu izskatu, pārvērsties par dieviem un varoņiem, vīriešos vai sievietēs, jaunekļos vai vecos cilvēkos, bet viņiem jāmāk attēlot cilvēku vērtības un kaislības. Bet tas vēl nav viss, pēc viņu domām, aktierim bija jāmāk parādīt, ūdens “mitrumu”, to, cik strauji ugunskura liesmas paceļas debesīs, cik nežēlīga var būt lauva, kā arī to, kā vējā dreb lapas un vēl daudz ko citu. Acīm redzot, aktieri tajos laikos bija tik radoši, ka mācēja tikt galā ar visdažādākajiem uzdevumiem un ar savu meistarību varēja pierādīt, ka pantomīmas māksla, patiešām, ir spējīga visu atdarināt un radīt.

Pantomīmas “klusums” padara to radniecīgu baletam, tikai baleta izteiksmes veids ir deja, bet pantomīmas – aktieru spēle. Pantomīmas pamatā ir darbība, kura tiek izteikta ar secīgu un apdomātu, darbojošos personu, rīcību. Tieši tāpēc balets izmanto pantomīmu tajos gadījumos, kad skatītājiem vajag parādīt kādu sižeta līniju vai izskaidrot kādi skatuvisku situāciju. Pantomīma palīdz izprast horeogrāfisko teātri, bagātina baletu ar dramatisko izteiksmīgumu.

Dramatiskums, kurš ir raksturīgs pantomīmai, padara to līdzīgu drāmai. Apzināti žesti, ir obligāta gan drāmas, gan pantomīmas sastāvdaļa. Pantomīmai, tieši tāpat kā drāmai, vajag mācēt iemiesoties citos tēlos, atdarināt darbojošās personas raksturu, radīt jaunu tēlu. Neskatoties uz to, ka pantomīmai ir pavisam citi izteiksmes veidi, tās likumi pieprasa no tās izpildītājiem tieši tādas pašas iekšējās sajūtas, kuras ir drāmā. Ne jau par velti, daudzi slaveni dramatisko lomu aktieri, tādi kā Frederiks Lemetrs, Sāra Bernāra, Sandro Moisi, Alise Konena, uzstājās pantomīmās un padarīja bagātāku šo mākslas veidu ar savu meistarību un vienlaikus, arī paši kļuva bagātāki, jo apguva pantomīmas izteiksmīgos atdarināšanas veidus.

Pantomīmā ir pazīstamas lielās un mazās formas, pantomīma var būt patstāvīgs teātris vai cirka izrāde, ar vairākiem cēlieniem, tieši tāpat, pantomīma var būt neliela estrādes scēna. Lielākās vai mazākās epizodēs, pantomīma ir sastopama drāmā, operā, baletā un kino.
Pantomīma var būt teatrāla, kinematogrāfiska, estrādes un cirka, katrai no tām ir dažādas prasības, kuras var būt ļoti līdzīgas un kuras var, arī ļoti krasi atšķirties. Lai tās atšķirtu, vajag saprast katras pantomīmas īpatnības.

Teatrālā pantomīma ir izrāde, kuras pamatā ir attīstīts un pabeigts dramaturģiskais materiāls – scenārijs. Izrādi realizē aktieri, atbilstoši visām sižeta prasībām un tā ir apgādāta ar visiem nepieciešamajiem atribūtiem – dekorācijām, kostīmiem, butaforijām, u. t. t. Izrādes laikā var būt dejas un akrobātiskie triki. Dalībnieku skaits var būt ļoti liels, bet pārsvarā tie ir 5 – 7 cilvēki. Plastika un mīmika, teatrālajā pantomīma, parasti ir pārspīlēta, tāpēc, ka skatuve atrodas tālu no skatītajiem.

Mūsdienīga, kinematogrāfiskā pantomīma, skaņu filmās aizņem tikai nelielas epizodes. Atšķirībā no teatrālās pantomīmas, tā izvairās no stilizēšanas un izteiktas, plastiskas attēlošanas, tāpēc, ka videokamera ir spējīga saskatīt aktieri no pavisam maza attāluma. No aktiera, šajā gadījuma, tiek pieprasīta dabiska uzvedība un par vislabāko žestu tiek uzskatīts tas žests, kurš paliek nepamanīts.

Akrobātiskajai pantomīmai ir senas tradīcijas, kuras ir saistītas ar tirgus laukumu uzstāšanos, uzstāšanos cirkā un rietumu mūziklos. Tās atšķirības pazīme – ekscentriskums un akrobātiskie triki. Cirka pantomīmas iedalās divos veidos: tās, ir lielas, masveida izrādes, piemēram, ūdens izrāde, kurā piedalās dzīvnieki un daudz izpildītāju un nelielas, komiskas ainiņas, kurās piedalās klauni – ekscentriķi.

Estrādes pantomīma ir nelielas, izklaidējoša rakstura lugas, kuru laikā nerunā. Tās ir domātas nelielam cilvēku daudzumam, bet parasti, tās izpilda viens aktieris. Pantomīma, kurā piedalās viens aktieris, pēdējos gados ir kļuvusi ļoti populāra. No teatrālās pantomīmas, tā atšķiras ar lakonismu un skopiem izteiksmes līdzekļiem. Viens aktieris, uz tukšas skatuves, vienā un tajā pašā tērpā, 2 – 3 minūšu laikā, var izdzīvot veselu dzīvi (jaunību, briedumu, vecumu un nāvi). Viens aktieris, vienā momentā var iemiesoties citā tēlā un izpildīt vairākas lomas.