Kino

Kā vajag uzvesties kinoteātrī?

Ierodieties laicīgi

Par to, ka punktualitāte, ir karaļu pieklājība, savā laikā runāja jau Ludvigs XVIII. Ir iespējams, ka ar to, karalis bija domājis kaut ko personīgu, bet, neskatoties ne uz ko, šis teiciens vēl joprojām ir aktuāls arī mūsdienās. It īpaši, kinoteātros, koncertos, teātros, kad seansu nokavējušie apmeklētāji, sāk staigāt un meklēt vietas, un viņi pat neiedomājas, ka aizsedz ekrānu un trokšņo. Tāpēc, lai nepalaistu garām sižeta sākumu un netraucētu citiem cilvēkiem koncentrēties, vajag censties, uz seansu ierasties laicīgi. Punktualitāte, tā ir tāda īpašība, kurs noderēs jums jebkurā situācijā.

Ja esat nokavējuši, aizņemiet brīvās vietas

Nokavēt, var gadīties katram. Sastrēgumi, aizmirsts ieslēgts gludeklis – var gadīties daudz, neparedzētu iemeslu, kuri traucēs jums ierasties uz kinoteātri, vajadzīgajā laikā. Ja pavērosim, tad pamanīsim, ka tādas situācijas gadās samērā bieži, lai neteiktu, ka katru reizi. Viena lieta ir nokavēt, bet pavisam cita lieta – nemācēšana uzvesties, tad, kad esam nokavējuši. Šo situāciju, vēl sarežģītāku padara, biļešu pārdošana, ar konkrēti norādītajām vietām. Tad, lūk, neskatoties uz to, kurā vietā jums ir nopirktas biļetes, ja jūs esat ieradies ar manāmu nokavēšanos, nevajag lauzties uz biļetē norādīto vietu, jo tajā brīdī, jūs traucēsiet visiem skatītājiem, apsēdieties tur, kur ir brīvas vietas. Visi kinoteātri ir ierīkoti tā, ka var sēdēt jebkurā vietā un gūt baudu no filmas skatīšanās.

Izslēdziet mobilo tālruni

Mūsdienās, par šo jautājumu, it kā vairs nevajadzētu runāt, bet kā rāda pieredze, tad jebkurā seansā atrodas cilvēks, kuram nav izslēgts mobilais telefons vai arī kāds pārītis, kurš aktīvi sūta un saņem īsziņas. Kā jau mēs minējām iepriekš, uz kinoteātri mēs dodamies, lai baudītu mākslu un iztraucēt šo procesu ir ļoti viegli. Reti, kura filma ilgst vairāk par divām stundām, tāpēc, jebkurš cilvēks ir spējīgs šo laiku izdzīvot bez mobilajiem sakariem. bet, ja ir radusies nepieciešamība sarunāties pa telefonu, tad vajag klusām iziet no zāles.

Apklustiet

Skaļi sarunāties, apspriest sižeta trūkumus vai galvenās varones svārku garumu, ir tikpat nepieklājīgi, kā sarunāties pa mobilo tālruni. Vēl nepieklājīgāk būs, ja jūs centīsieties sarunu uzsākt ar svešu cilvēku. Klusums ir viena no galvenajām kino skatīšanās sastāvdaļām.

Ievērojiet personīgo higiēnu

Vēl viena lieta, kuru pieklājīgā sabiedrībā varētu neapspriest, bet kinoteātru apmeklējums, liecina par pretējo. Nereti, 3D vai 4D filmas papildina tādi specefekti, kā nepatīkamas sajūtas, kuras izraisa blakus sēdošais kaimiņš. Nav tādu iemeslu, kuri varētu attaisnot to, ka jūs jau vairākas dienas neesat mazgājies vai uzvilcis tīras zeķes.

Ēdiet klusām

Ēst kinoteātros, nav pieklājīgi un nav arī veselīgi. Ēdiens, kurš tiek tirgots kinoteātros, reizēm, traucē jums nopietni domāt, koncentrēties un uztvert visus pārējos, kinematogrāfijas smalkumus. Bet, ja jūs tomēr esat nolēmis ēst, tad dariet to klusām, nečāpstiniet, negružojiet un neaplejiet, blakus sēdošos apmeklētājus, ar savu dzērienu.

Atstājiet bērnus mājās

Ja jūs uzskatāt, ka visi mīl mazus bērnus, tad jūs ļoti maldāties. Viņus, ne sevišķi mīl lidmašīnu pasažieri, saldējumu pārdevēji, kā arī kinoteātru apmeklētāji. Tāpēc, ja jūs dodaties skatīties filmu, it īpaši 13+, tad mazus bērnus, labāk, atstājiet mājās, kopā ar vecmāmiņu, kaimiņiem vai aukli.

Ja esat nolēmuši kinoteātrī satikties, tad izvēlieties pēdējās rindas

Tikšanās kinoteātrī ir neatņemama, mūsdienu sabiedrības sastāvdaļa. Tāpēc, ja jūs jūtat, ka ir pienācis tikšanās laiks, izvēlieties pēdējās rindas.

Nesitiet pa krēsliem

Daudziem cilvēkiem, ir izveidojies nepatīkams paradums, sist ar kāju vai abām kājām, pa grīdu vai krēsliem, visu laiku, kamēr rāda filmu. Tas ir nepieklājīgi un nepieņemami.

Jūs neesat Visuma centrs

Jebkurš, kinoteātra apmeklētājs nav īpašāks par kādu citu, kinoteātra apmeklētāji, šeit visi ir vienādi un visiem ir vienādi noteikumi. Atcerieties, pēdējo pieklājības noteikumu, jūs kinoteātrī neesat viens (ļoti retos gadījumos tā notiek), šeit atrodas arī citi cilvēki, kuri arī grib noskatīties filmu.

Kinomāksla – lielisks audzināšanas līdzeklis

Jau ļoti sen, tika ievērots, ka māksla ir brīnišķīgs apmācīšanas un audzināšanas līdzeklis. Sengrieķu filozofs Aristotelis ir teicis, ka tad, kad cilvēks skatās uz varoni, kurš ir izturējis smagus pārbaudījumus, tad viņš mācās varonim just līdzi, pārdzīvo par viņu un tādā veidā attīra savu iekšējo pasauli. Viņš savus pieņēmumus, mēģināja pārbaudīt uz skatītājiem, rādot viņiem traģiskus notikumus. Lielu nozīmi Aristotelis piešķīra emocijām un jūtām: viņš uzskatīja, ka tieši emocijas ir starpposms starp iepazīšanu un rīcības motīvu. Piemēram, senais filozofs atzīmēja, ka vēlmi mācīties mūsos rada izbrīns: “…gan tad, gan tagad, izbrīns mudina cilvēkus filozofēt, vispirms viņos parādās izbrīns, tad izbrīns rada nesaprašanu un tā solīti pa solītim viņi virzījās uz priekšu, līdz sāka aizdomāties par daudz globālākām lietām…”.

Tolstojs apgalvoja, ka tieši emocijām piemīt vislielākais mākslas spēks. Mākslas uzdevums, pēc rakstnieka domām, ir padarīt pieejamu un saprotamu to, kas bija grūts, nesaprotams un nepieejams.

Mūsdienās daudz runā par televīzijas kaitīgumu un par to, ka tas negatīvi ietekmē cilvēkus, ja viņi daudz laika pavada pie televizoriem. Tas pats tiek attiecināts arī uz kino. Visbiežāk, šīs sarunas skar pusaudžus, jo tiek uzskatīts, ka pusaudzis, kurš skatās daudz filmu, bez vecāku kontroles un filmu satura kontroles, var slikti iespaidoties no nekvalitatīvā filmu satura. Mūsdienās, pa televizoru tik tiešām, bieži tiek rādītas nekvalitatīva satura filmas un seriāli, kuri atstāj negatīvu iespaidu uz pusaudža personības formēšanos. Daudzi vecāki, pavisam nepamatoti slikti izsakās par filmām, kuras skatās viņu bērns, jo literāro darbu iedarbība uz pusaudzi ir daudzas reizes mazāka, nekā filma. Filma ir spilgta, uzskatāma, diktē dzīves un uzvedības noteikumus. Gados vecākiem pusaudžiem sāk parādīties interese par daudz nopietnākām tēmām, piemēram, daudzi uzsver, ka viņiem patīk filmas, kuras liek aizdomāties par dzīvi, bet viņi atzīst arī to, ka tādu filmu ir maz.

Kino – tas ir pieejams un populārs apmācīšanas un audzināšanas instruments. Tā ir viena no galvenajām kino priekšrocībām. Kino – tā ir viena no lielākajām masveida mākslām. Neskatoties uz to, ka mūsdienās, katrās mājās ir televizors, bet kādreiz pat vairāki, kinoteātros mēs varam sastapt daudz cilvēku. Kino ir kļuvis par mūsu dzīves sastāvdaļu, tas aptver visas, cilvēka dzīves sfēras un tāpēc ļoti atšķiras no citiem mākslas veidiem. Kinematogrāfija, pirmām kārtām, ir masveida informācijas līdzeklis un lielisks brīvā laika pavadīšanas veids.

Kā jau mēs augstāk minējām, tad kino ir liela nozīme pusaudža personības formēšanās brīdī. Par kino, mēs varam teikt, ka tam ir dubultā daba, no vienas puses filma ir informācijas avots, tā funkcionē pēc plašsaziņas informācijas līdzekļu principiem, bet no otras puses filma – tas ir mākslas darbs. Tāpēc, ir svarīgi saprast atšķirību kā var uztvert filmu, jo tā var būt gan kā mākslas darbs, gan kā masveida informācijas līdzeklis, gan kā iespaidošanas līdzeklis.

Teātris, literatūra, kino – tas viss auditorijai sniedz ļoti dažādu informāciju: gan garīgo, gan psiholoģisko, gan vēsturisko, gan sociālo, gan zinātnisko, gan ekonomisko un vēl daudzas citas, bet kino māksla, atšķirībā no citām mākslām parāda patiesību daudz uzskatāmāk un reālāk. Citiem vārdiem sakot, kino ir kopija, kura visvairāk līdzinās realitātei, dzīvei, bet kino nekopē realitāti, tā rada pati savu realitāti. Filmā tiek modelēta dzīve, personāžu raksturs, viņu iekšējā pasaule, notikumu un jūtu dialektika.

Kā kinomāksla iespaido cilvēku?

Kinomāksla ir radusies ne visai sen, teātris un mūzika ir radušies daudz senāk. Kinomāksla parādījās tikai 19. gadsimta pašās beigās. To visu, var izskaidrot, ne jau ar cilvēku vienaldzību pret kino vai arī ar viņu kritisko attieksmi pret to, bet ar to, ka zinātniski tehniskais progress vēl nebija attīstījies tik tālu un nebija sasniedzis tās virsotnes, kuras sekmēja arī kino mākslas attīstīšanos. Citiem vārdiem sakot, tajos laikos nebija kameru un visu nepieciešamo ierīču, lai varētu filmēt filmas. Ar kameras parādīšanos, parādījās arī jauns mākslas veids – kino māksla. Tajos laikos tās bija pavisam īsas, melnbaltas filmas, bet tās tomēr jau bija filmas! Daudzi no jums, droši vien ir dzirdējuši par brāļiem Limjēriem, par cilvēkiem, kuri spēra milzīgus soļus kinomākslas attīstībā.

Mēģināsim tikt skaidrībā, kas tad ir kino? Šaurā, šī vārda nozīmē, tās ir visādas briesmu filmas, grāvēji, piedzīvojumu filmas, melodrāmas un tā tālāk. Kino žanrus mēs varētu uzskaitīt ļoti ilgi. Kādreiz tie sajaucas, izmainās, daži pazūd uz visiem laikiem, to vietā nāk citi. Ja mēs runājam tādā šaurā nozīmē, tad varam teikt, ka kino ir māksla radīt dažāda žanra filmas, bet ja runājam plašākā nozīmē, tad tas ir daudz kas vairāk , nekā vienkārša filmu uzņemšana. Domāju, ka neviens tagad nestrīdēsies, ja mēs teiksim, ka filmās tiek atspoguļoti dažādi dzīves notikumi, dažādas darbības un moment, kuri tiek uzfilmēti uz kino lentas. Ja tos nefilmētu uz lentas, tad kino būtu ļoti līdzīgs teātrim. Pēc savas būtības, kino ir teātris, atšķirība ir tikai tā, ka filma ir nofilmēta un mēs varam skatīties to tādu, kāda tā ir visu laiku, tajā nekas nemainās. Teātrī ir citādāk, tur viss notiek it kā pirmo reizi – pārdzīvojumi, emocijas, jūtas un vēlmes. Teātris – tā ir dzīve, tātad, arī kino ir sava veida dzīve, protams, mazliet izpušķota, bet tomēr dzīve.

Vajag atzīmēt, ka kinomāksla tā ir arī māksla. Tieši tāpat, kā muzikanti sacer mūziku, dzejnieki raksta dzejoļus, tā arī režisori “sacer” savas filmas. Bieži vien notiek tā, ka filma ir spējīga daudz spilgtāk atspoguļot kaut kādus notikumus, pārdzīvojumus, nekā mūzika vai poēzija. Savā ziņā, ne mūzika, ne poēzija, nav spējīgas sniegt to kopējo ainu, ko rada kino. Ne par velti muzikanti uzņem video klipus, jo pateicoties tiem var labāk izprast dziesmas tekstu, to sajust un redzēt visu ainu kopumā.

Kinomākslai ir ļoti liela iedarbība uz cilvēku, tā var būt gan pozitīva, gan negatīva. Piemēram, ja mēs skatāmies kinokomēdiju vai kādu humora raidījumi, mums pārsvarā parādās tikai pozitīvas emocijas un uzlabojas garastāvoklis. Briesmu filmas, trilleri, grāvēji un daudzas citas, līdzīga žanra filmas, tieši otrādi, rada mūsos vairāk negatīvu emociju, dusmu, neapmierinātības. Šaubu nav, ka skatoties filmas mēs iegrimstam autora izdomātajā kino pasaulē un sākam justies līdzīgi tiem varoņiem, kuri atrodas uz ekrāna.

Katram no mums ir savas mīļākās filmas. Zinātnieki ir konstatējuši, ka vienalga cik reižu jūs skatāties savu iemīļoto filmu, tā ļauj jums aizmirst par problēmām un ikdienas dzīvi, tā nomierina un uzlabo garastāvokli. Interesanti ir tas, ka garastāvokļa uzlabošanās ir vērojama arī tad, ja jūsu mīļākā filma ir visīstākā briesmu filma. To, laikam, var izskaidrot ar to, ka skatītājs labi zina, kas notiks nākamajā acumirklī un savā zemapziņa domā, cik labi, ka tas notiek ne ar mani. Uz bērniem un pusaudžiem, kinomāksla atstāj lielāku iespaidu nekā uz pieaugušiem cilvēkiem.

Kino – tā ir daudzveidīga pasaule bez robežām, tajā aktieri izdzīvo savu varoņu dzīves, reizēm tik pārliecināti, ka pat aizmirst par savām dzīvēm. Filmas kādreiz izklaidē, kādreiz uzlabo garastāvokli, kādreiz liek aizdomāties un paskumt, bet jebkurā gadījumā, tās padara mūsu dzīvi spilgtāku un interesantāku!