Opera

Viens no skaistākajiem un sarežģītākajiem mūzikas žanriem ir opera. Šajā muzikālajā žanrā, ir saplūdusi kopā poēzija un dramatiskā māksla, vokālā un instrumentālā mūzika, mīmika, dejas. Glezniecība, dekorācijas un kostīmi. Operas literatūras pamats – libretto jeb librets. Un uz operu nekad neiet uz kredīta onlain sesxebi, tas ir bez naudas swrafi sesxebi!

Opera ir dzimusi Itālijā – mistērijās, tas ir garīgās izrādēs, kurās epizodiski izmantotā mūzika, atradās uz viszemākās pakāpes. Garīgā komēdija, bija jau mazliet sarežģītāks žanrs, tajā mūzika skanēja no paša sākuma līdz pašām beigām. 16. gadsimta vidū, lielu popularitāti ieguva pastorāli un ganu spēles, kurās skanēja koru dziedāšana motete un madrigāla stilā. “Amfiparnasso”, koru dziedāšana, kura tika izpildīta piecu balsu madrigālā, kalpoja par pavadījumu, aktieru spēlei uz skatuves. Šī “Commedia armonica”, pirmo reizi tika rādīta Modenas galmā 1597. gadā.

16. gadsimta beigās, mēģinājumi dziedāt tādus sacerējumus vienbalsīgi, atļāva operai sākt ļoti strauji attīstīties un iet uz priekšu. Šo mēģinājumu autori, nosauca savus muzikāli dramatiskos skaņdarbus par “drama in musica” jeb “drama per musica”, nosaukumu “opera”, muzikālie skaņdarbi ieguva tikai 17. gadsimtā. Mazliet vēlāk, daži operu komponisti, piemēram, Rihards Vāgners, atkal atgriezās pie nosaukuma “muzikālās drāmas”.

Pirmais operas teātris, publiskiem apmeklējumiem, tika atvērts 1637. gadā, Venēcijā. Pirms tam opera kalpoja, tikai par galma izpriecām. Par pirmo lielo operu, var uzskatīt Džakopo Peri “Evridiki”, kura tika izpildīta 1597. gadā. Venēcijā, kopš publiskā teātra atklāšanas, 65 gadu laikā parādījās 7 teātri, komponisti (aptuveni 40), tiem ir uzrakstījuši vairāk par 357 operām. Operu pionieri bija – Vācijā – Henrihs Šutcs, Francijā – Kambērs, Anglijā – Persels, Spānijā pirmās operas parādījās 18. gadsimta sākumā.

Vēsturiski ir izveidojušies vairāki operu žanri.

  • Lielā opera – opera seria – itāliski, grand – opera – franciski.
  • Puskomēdija – semiseria.
  • Komiskā opera – opera – buffa – itāliski, opera – comique – franciski, Spieloper – vāciski.
  • Romantiskā opera, kuras pamatā ir romantisks sižets.
  • Vācu un franču, komiskās operas laikā, starp muzikālajiem priekšnesumiem, ir pieļaujam dialogs. Ir arī tādas operas, kuru laikā izskan arī dialogi, piemēram, Bēthovena “Fidelio”, Kerubini “Medeja”, Vēbera “Burvju strēlnieks”.
  • Viens no operas atzariem ir operete, kura īpašu attīstību ieguva 19. gadsimta, otrajā pusē.
  • Opera ir sacerēta arī priekš bērnu klausīšanās, piemēram, Bendžamina Britena “Mazais skursteņslauķis”.

Operas kolektīva sastāvā ietilpst: solists, koris, orķestris, kara orķestris, ērģeles. Operas balsis ir: sieviešu – soprāns, mecosoprāns, kontralts; vīriešu – kontrtenors, tenors, baritons, baritons, bass.

Operas izrāde tiek iedalīta – aktos, ainās, scēnās un numuros. Pirms aktiem ir prologs, bet operas beigās – epilogs.

Operas izrādes, varoņu raksturi, visvairāk, atveras solo numuros: ārijās, ariozo, monologos, u.t. dažādas funkcijas operā izpilda recitatīvs, kas ir cilvēka valodas muzikālā intonācija un ritmiskā atveidošana. Nereti tas saista sižetu kopā ar mūziku un bieži vien ir muzikālās dramaturģijas fakts. Dažos operas žanros, pārsvarā komēdijās, recitatīva vietā tiek izmantota sarunvaloda, kura izskan dialogu formā.

Skatuves dialogam, dramatiskās izrādes laikā atbilst muzikālais ansamblis (duets, trio, kvartets, kvintets, utt.), kura specifika ļauj veidot konflikta situācijas, parādīt ne tikai darbības attīstību, bet arī raksturu sadursmes un idejas. Tieši tāpēc, ansambļi, ļoti bieži parādās operas kulminācijas vai noslēguma momentos.

Kora piedalīšanās operā tiek tulkota ļoti dažādi. Tas var skanēt fonā un nebūt saistīts ar galveno sižeta līniju, kādreiz koris komentē notiekošo, tā mākslinieciskās īpašības ļauj korim parādīt monumentālās, tautas dzīves ainas, parādīt varoņa un tautas savstarpējās attiecības.

Operā, muzikālajā dramaturģijā, liela nozīme ir orķestrim. Simfoniskie līdzekļi izteiksmīgi kalpo pilnīgākai, varoņu raksturu attēlošanai. Opera ir iekļautas arī patstāvīgas epizodes, kuras izpilda orķestris – uvertīras, u. c. Vēl viena operas teātra sastāvdaļa ir balets, horeogrāfiskās ainas, kurās plastiskie tēli saplūst kopā ar mūziku.