Teatrālās mākslas veidi

Vodeviļa ir komēdijas veids, kurā tiek izmantotas dziesmas un dejas. Šis, teatrālās mākslas veids, ir dzimis Francijā, 19. gadsimta sākumā un ir izplatījies visā Eiropā. Šīs izrādes ir aizrautīgi jautras, enerģijas pilnas un attēlo, mūsu dzīves aktualitātes.

Drāma ir viens no vadošajiem dramaturģijas žanriem, jau kopš Apgaismības laikiem un tajā tiek attēlota, reāla cilvēka pasaule ar viņa asajiem konfliktiem, bet tajā nav parādīts, ka no šīm attiecībām ar sabiedrību vai ar sevi , nav izejas. 20. gadsimtā, drāmai bija nopietns saturs, tā atspoguļoja cilvēka dzīves un sabiedrības dzīves dažādus aspektus, pētīja cilvēku psiholoģiju.

Komēdija ir drāmas veids, kurā visas darbības un visi raksturi ir traktēti komiskās formās. Komēdija, tieši tāpat, kā traģēdija ir radusies Senajā Grieķijā no rituāliem, kuri bija veltīti dievam Dionisam. Komēdija, ļoti smalkā un skaidrā veidā izsekoja cilvēku dabu, izsmēja viņa trūkumus un cilvēku maldus. Šī žanra, labākie darbi, no citiem darbiem atšķiras ar to, ka šajos darbos nav kompromisa iespēju un kompromisa analīzes, brīdī, kad asi un droši tiek izsmietas sabiedrības netiklības. Dažādās valstīs, pastāv dažādi komēdiju varianti. Piemēram, “gudrā” itāļu humānistu komēdija, spāņu Lope de Vega un Kalderona komēdija, angļiem – Apgaismības laikmeta komēdija, francūžiem – klasiskā komēdija, krieviem – reālistiskā komēdija. Komēdijas var atšķirties ar dažādiem raksturiem, stāvokļiem un idejām. Pēc sižeta, komēdijas var būt, sadzīves un liriskās, pēc rakstura – humoristiskās un satīriskas. Par komēdijām ir jāsaka, ka tas ir viens no iecienītākajiem žanra veidiem, tāpēc, ka šajās izrādēs, mūsu ikdiena tiek parādīta ar humora piedevu, mums ir iespēja ieraudzīt sevi no malas, pasmaidīt par sevi, atpazīt sevi, kādreiz varbūt pat aizdomāties par sevi, savu uzvedību un savām problēmām, jo ne jau par velti saka, ka katrā jokā (uzskatīsim, ka arī katrā komēdijā) ir daļa patiesības.

Melodrāma ir izrāde, kurā ir asa intriga, pārspīlēta emocionalitāte, liels kontrasts starp labo un ļauno, morāli pamācošas tendences. Melodrāma ir radusies 17. gadsimta beigās, Francijā un 19. gadsimta 20. gados Krievijā.

Mīms tas ir komēdijas žanrs antīkā tautas teātrī, tās ir īsas, improvizētas ainiņas, kurām ir satīrisks un izklaidējošs raksturs.

Opera ir muzikāli – dramatiskais žanrs, kura saturs tiek atspoguļots ar muzikālās dramaturģijas līdzekļiem, galvenokārt, ar vokālās mūzikas palīdzību. Operas, literatūras pamats – libretto. Šajā muzikālajā žanrā, vienā veselumā ir sapludināti vairāki mākslinieciskie žanri – poēzija un dramatiskā māksla, vokālā un instrumentālā mūzika, mīmika, dejas, glezniecība, dekorācijas un kostīmi. Jāpiebilst, ka gan dekorācijas, gan kostīmi ir īpaši grezni un izteiksmīgi, ir spējīgi radīt tādu kopējo tēlu, ka brīžiem, liekas, ka mēs pat esam aizmirsuši, kurā gadsimtā mēs šobrīd dzīvojam.

Mistērija tas ir viduslaiku, Rietumeiropas reliģiozais teātris. Mistērijas tika rādītas pilsētu laukumos un tajās reliģiozās scēnas mijās ar intermēdijas scēnām.

Monodrāma, tas ir dramatisks uzvedums, kuru izpilda viens aktieris. Mūsdienās, tas ir guvis lielu atzinību, pateicoties izcilai aktieru spēlei.

Moralitē – tas Rietumeiropas 15. – 16. gadsimta teātra žanrs, kura pamatā ir alegoriska drāma, kurā personāži attēlo mūsu tikumus un netikumus.

Mūzikls – muzikāli – skatuvisks uzvedumi, kuriem parasti ir komēdijas saturs un kuros tiek izmantota estrādes un sadzīves mūzika, dramatiskā, horeogrāfiskā un operas māksla. Šis žanrs ir izveidojies ASV, 19. gadsimta beigās.

Parodija tas ir žanrs teātrī, estrādē, kura laikā apzināta imitācija satīriskos, ironiskos un humoristiskos nolūkos savā īpašā, individuālā manierē.

Pastorāls tā ir opera, pantomīma vai balets, kuru sižets ir saistīts ar ganu dzīves attēlošanu.

Traģēdija ir drāmas veids, kurā ir pārspīlēts traģiskais. Antīkajos laikos, tas attēloja personāžu dzīves traģiskos notikumus un darbību tajā bija vairāk nekā teksta. Mūsdienās, teātros, traģēdijas tīrā veidā ir sastopamas reti. Traģēdiju pamatā ir asi sabiedriskie konflikti, ikdienas problēmas, personības sadursme ar likteni un sabiedrību. Traģēdijas kolīzija parasti atrisinās ar varoņa nāvi.

Traģikomēdija ir dramatisks uzvedums, kurā ir gan komēdijas, gan traģēdijas pazīmes.